Aktuāli

Kā piedot aizvainojumu?

Piedošana tā ir atgriešanās no pagātnes tagadnē. Brīvība no negatīvām emocijām. Ja es atceros kādu situāciju un skumstu, tātad šī situācija nav līdz galam izstrādāta. Ko tad darīt?

Svarīgi ir saprast, ka piedot nenozīmē aizmirst, ko cilvēks ir nodarījis. Sākumā piedošana vienmēr ir saistīta ar sāpēm, ko jūs jau esat pārdzīvojuši, vajag to visu pieņemt un pat vēlreiz sevī pārdzīvot – un tas sagādā sāpes! Ja nebūtu sāpju, nebūtu ko piedot. Vajag atvadīties no sāpēm un bailēm, un to sasniegt var tikai ar piedošanu, tātad būs jājūt daudz sāpju, kaut arī daudzi gribētu no tām izvairīties. Piedot vajag pareizi, ir svarīgi neapvainot kādu par tām sāpēm, ko tas ir nodarījis. Jā, mēs nepiedodam, tātad mēs gribam, lai tas cilvēks tiktu sodīts. Mēs gribam spēlēt tiesneša lomu. Tomēr ir jāpasaka: es nevaru tā darīt, es esmu tikai cilvēks un arī pieļauju kļūdas, un negribu būt sodīts. Ir jāsaprot, ka mēs piedodam un citi piedod mums, visi dzīvo priekā un laimē, nevis bēdās un depresijā.

Bērniem ir grūti piedot. Piedot spēj tikai pieaudzis cilvēks, tāpēc ka ir jābūt stipram. Ja pret bērnu izturas negatīvi, tas tāpat izturēsies pret partneri nākotnē, ja to bērnībā sita, tas neapzināti meklēs partneri, kas viņu sitīs. Šī negatīvā saikne veido svarīgu nozīmi.

Ja meitenei tēvs ir alkoholiķis, viņa dažreiz neapzināti arī meklē sev partneri – alkoholiķi. Tas ir tāpēc, ka bērns ir izaudzis tādā sabiedrībā un jūtas tādā vidē kā mājā. Satiekot “normālus” cilvēkus, jutīsies svešs.

Piedošanas ceļš: sākumā ir jāsaprot, ka ir kaut kas sirdī, kas ir jāapdomā un jāatlaiž. Piedošana ir ļoti privāta lieta un skar tikai to personu. Bieži vien mēs dzirdam: “Es jau esmu visu piedevis!”. Tomēr izrādās, ka tie ir tikai vārdi un negatīvās emocijas nekur nav zudušas. Ir jāuzdod sev jautājums, ko es gribu piedot? Sākumā ir jāpārsver sava dzīve un jāzina, kad notikušas traumas. Daudziem domāšana par traumām, to pierakstīšana, izrunāšana ir jau brīvība no tām. Tas ir ļoti svarīgs solis.

Tā, nu mums ir saraksts ar apvainojumiem, tagad skatāmies, kura ir vislielākā trauma. Piemēram, sievieti bērnība izvarojis viņas tētis. Ja viņa vēl nav gatava piedot un trauma ir par lielu, sākumā ir jāpieraksta kaut ko vienkāršāku, ar ko sākt piedot. Cilvēks pats izvēlas, ar ko sākt piedot, jo pats galvenais – nevis piedod kādu vienu aizvainojumu, bet ir jāpiedod viss. Piedošana – tā ir darbība, nevis tikai pārdomas ( pilnu sarunu  ar homeopātu Herbertu Pfaifferu var paskatīties šeit )

« atpakaļ