Vakcinācija : jā vai nē?

Jā vai nē?

Vakcinācijas tēma – par vai pret – tiek apspriesta jau vairākus gadus. Vēlos plašāk parunāt par šo tēmu, jo vecāki arvien biežāk sāk domāt - veikt vakcināciju vai nē. Šo lēmumu pieņiem tikai un vienīgi vecāki.


 

Ir daudz rakstu un grāmatu, kur varam izlasīt, ka bez vakcinācijas iespējams saslimt ar nopietnām slimībām, kuru dēļ senos laikos cilvēki zaudēja dzīvību. Tomēr citos rakstos un grāmatās ir teikts, ka vakcinācija ir nelabvēlīga un bīstama, tā spēj izraisīt nopietnas izmaiņas organismā, it īpaši bērna organismā, kas vēl nav attīstījies un noformējies. Kāds tad ir iemesls, kāpēc mēs joprojām piekrītam vakcinēties? BAILES!!! Jā, mēs baidāmies saslimt ar kādu nāvējošu slimību. Un vakcīna dod mums drošības sajūtu. Bet vai tā ir spējīga mūs patiešām pasargāt?
                Kas ir pote? Tā ir maziņa slimība, ko mums ievada mākslīgi, sākumā uzreiz pēc dzimšanas, tad atbilstoši potēšanas kalendāram. Vakcīnas uzdevums ir izveidot mākslīgu imunitāti. Galvenā potes ideja ir ievadīt slimību vieglākā formā, slimības izraisītājs vakcīnā ir novājināts vai vispār nepastāv. Pēc potes organismam jāizstrādā antivielas, un pēc saskarsmes  ar reālo infekcijas aģentu organisms jau būs pasargāts vai pats ātri izveidos aizsardzību.
                Kas notiek realitātē? Jaundzimušajam neviens nejautās un neuzzinās, vai organisms ir gatavs vakcinēties. Vai tieši tagad viņa imūnsistēma atrodas vislabākā stāvoklī? Varbūt viņš nekad dzīvē nesastapsies ar slimībām, pret ko tika vakcinēts, bet saslimšana, kaut arī liekas mākslīga, uz visu dzīvi paliks organismā. Un pat ja sastapsies, nebūdams vakcinēts, labā imunitāte pati izstrādās antivielas. Tā būs nobriedusi, stipra imunitāte, „trenēta” ar normālām bērnu slimībām, nevis hroniski novājināta pēc daudzām vakcinācijām. Homeopāta Aleksandra Kotoka grāmatā „Vakcinācija jautājumos un atbildēs” ir pieminēts: „...No tā, ka bērns nav vakcinēts, viņš necieš – profilaktiskā vakcinācija nevienam ne reizi nav uzlabojusi veselību. Bērns var ciest tikai no slimības. Tikmēr vēl ir jāsastopas ar slimības ierosinātāju, kuram ir jābūt pietiekami „lielam” un stipram, lai bērns varētu saslimt; imunitātei vajadzētu nenostrādāt; ārstēšana būtu jāsāk ar nokavēšanos – tikai visu šo nelabvēlīgo faktoru realizācijas brīdi ir jārunā par slimību... Vakcinācijas kādam var noritēt nemanāmi, bet kādu ir spējīga padarīt par invalīdu...”
  Svarīgs jautājums, ko absolūti neafišē vakcīnu ražotāji – vakcīnas toksiskie konservanti, kā alumīnijs, dzīvsudrabs, fenols, formaldehīds. Kad es izlasīju Gaļinas Černovskās grāmatu „Pēcvakcinācijas sarežģījumu kā bērnu invaliditātes iemesls” („Обилие поствакцинальных осложнений как причина детской инвалидности”), es sapratu, cik ir bīstamas vakcīnas sastāvdaļas. Savā grāmatā viņa stāsta, ka bērni un jaundzimušie ir ļoti jutīgi pret nelabvēlīgiem faktoriem, to starpā arī vakcīnām. Nodaļā par dzīvsudrabu viņa raksta :”...Bīstami – kad no gaisa, ūdens, pārtikas, bet kad tiek runāts par potēm, jaundzimušiem un zīdaiņiem – briesmu nav...bērna organisma jutīgumu jāreizina uz 100 – bērni ir visjutīgākie pret visiem kaitīgiem faktoriem.”
Pēdējais aspekts, ko vēlos minēt, ir bīstamu vielu un slimību iekļūšanas ceļi organismā. Mēs dzīvojam vidē, kur vīrusi un infekcijas ir spējīgas iekļūt organismā caur elpceļiem, barību un caur ādu. Mūsu organisms ir ļoti gudrs, tas aktīvi cīnās. Apēdiet sabojātu produktu – organisms izraisīs vemšanu un barība tālāk neiekļūs, ja tas nav noticis, gaidiet caureju. Organisms labi zina, kā sevi aizsargāt un attīrīt.
            Pote tiek ievadīta tieši asinīs, un no tās mūs daba cenšas pasargāt visvairāk, lai slimības neiekļūst dziļāk mūsu organismā, veidojot dažādas barjeras. Ja kaitīgās vielas iekļūst organismā elpojot vai ēdot, tās praktiski neiesūcas un tiek izvadītas. Tomēr, ja ir izdarīta injekcija, barjeras mūs nepasargā, un kaitīgās vielas, kā alumīnijs un dzīvsudrabs, uzkrājas šūnās un tās noindē. Toksikoloģija raksturo kaitīgo vielu iekļūšanu organismā un to iedarbību.
            Secinājums: ja jūs gribat atrast pilnu un patiesu informāciju par vakcināciju, pētiet šo jautājumu paši patstāvīgi. Pasaule ir atvērta, vairāk nav robežu, visu nepieciešamo informāciju var atrast. Ar interneta palīdzību tas ir daudz vienkāršāk un ātrāk, kur ir daudz informācijas par potēm (diemžēl, pārsvarā angļu valodā). Tikai tas, ko paši izpētīsiet, dos jums drošības sajūtu. Kā teica diženais Bernards Šous: „Dakteris ir tikpat labs konsultants vakcinācijas jautājumos, kā gaļas pārdevējs veģetārisma jautājumos.” Domājiet, lasiet un analizējiet!!! Un bailes pazudīs. Jūs būsiet pārliecināti, ka rīkojaties pareizi, un homeopātija jums noteikti palīdzēs!

www.kasjauns.lv/lv/zinas/16332/vakcinacijas-melna-puse

www.kasjauns.lv/lv/zinas/144786/vecaki-uzmanibu-bernu-vakcinacijai-ir-ari-alternativas

antiglobalisti.org/medicina/obligata-vakcinacija-miti-un-patiesiba/

« atpakaļ