Bieži slimojošie bērni

Mans bērns atkal slimo!

 

Daži bērni ļoti bieži slimo... Saaukstēšanās, angīna, bronhīts, klepus, puņķi, adenoīdi... Pediatra diagnozes var atšķirties, bet būtībā bērns nejutas labi, regulāri lieto zāles, un pēc neilga laika atkal saslimst. Vecāki izmisumā, izrakstītas stipras antibiotikas, bet imunitāte kļūst vēl zemāka. Slikta apetīte, bērns ir nervozs, čīkstīgs, niķīgs, vecāki nezina, ko darīt... Jau veiktas visas atbilstošās potes... Katrs homeopāts cenšas izprast konkrētas problēmas būtību un ieteikt vajadzīgo preparātu, pat preparātu virkni. Bet šajā problēmā ir 2 puses: bērns + vecāki. Bieži tie ir grūtie vecāki.
2014.gadā janvārī Rīgā vācu homeopāts – pediatrs, primāristikas pamatlicējs Herberts Pfaiffers ( Herbert Pfeiffer) novadīja savu jau 6. semināru Latvijā tieši ar tādu nosaukumu:    „ Grūtie vecāki. Izveseļošanās šķēršļi.” Dakteris Pfaiffers saka: ”Mēs visi esam grūtie vecāki. Reizēm problēma ir liela, nepieciešama palīdzība, un katram uz homeopātisko ārstēšanu atvestam bērnam ir grūtie vecāki, jo uzvedība nav iedzimta, bet ir apkārtējās vides ietekmes rezultāts. Kad ir problēmas ģimenē, parādās simptomi gan pieaugušajiem, gan bērniem. Un tās ļoti kaitina visu ģimeni. Vecāki uzskata, ka bērniem ir problēmas, un slikti reaģē uz bērnu nepiedienīgu uzvedību. Rezultātā bērnu uzvedība paliek vēl sliktāka”. Herberts Pfaiffers uzskata, ka nedrīkst kliegt uz bērniem, sist, sodīt. Viņam ir savi audzināšanas principi :”Bērnu nevajag audzināt, bērnu vajag socializēt. Ja bērnu pazemo, tas iet ļoti dziļi dvēselē, tas bieži notiek cietumā.
Cik bieži vecāki neļauj bērniem izteikt, ko viņi grib! Bībele – tur var atrast visu, kas mums ir vajadzīgs.

Stāsts no Evaņģēlija:  Līdzība par pazudušo dēlu  ( no Lūkas): tēvs sadalīja savu mantu starp diviem dēliem, jaunākais dēls izšķieda savu mantu un badā atgriezies pie tēva, kurš dēlu pabaroja un apģērba labākās drēbēs. Uzzinot par brāļa atgriešanos, vecākais dēls pārmeta tēvam, bet tēvs teica: "Tu aizvien esi pie manis, un viss, kas ir mans, ir arī tavs!"  Tēvs necenšas bērnu audzināt, bet ciena viņu, tāpat kā mazs bērns, kas dzīvo ar pieredzējušiem vecākiem, kuri norāda, kā labāk darīt. Bērns var saprast – kas ir pareizi – tikai sekojot! Ja jūs teicāt: „Nāc pie manis!” – tas ir konflikts!!! Bērns nevar saprast – kas ir pariezi, kas – nē! Jāpaņem bērnu – bez vārdiem – un vest sev līdzi. Nerunāt, bet rādīt. Ko jūs darāt, kad ņemat aiz rokas? Tā ir izvēle – jūs tikai mudiniet darbībai. Ja jūs pamācāt – bērns skatās uz jums, vispirms bērns dzird, tad informāciju apstrādā smadzenēs – bet māte jau paspēja atkārtot vairākas reizes, un tas mulsina bērnu, viņam jāpieņem lēmums – tas aizņem laiku. Labāk – tālāk no audzināšanas, bērns izlemj pats – tas padara viņu brīvu. Parasti no bērniem pieprasa ļoti daudz. Līdzībā tēvs pieņem pat to, ko bērns izdarīja nepareizi. Kaut kādā momentā dēls kļuva ļoti nabadzīgs – un viņā domās kaut kas mainījās –viņš atgriezās. Un dēls saprot, ko izdarīja nepareizi – un to nevajag bērnam teikt! Ja par to visu laiku atgādina – tas ir šķērslis atnākt pie vecākiem. Šajā līdzībā dēls saprata, ka sagrēkoja pret tēvu un debesīm. Un mazais bērns var nožēlot savu rīcību – viņu vajag uzmundrināt – un tad viņš sliktu nekad nedarīs.  
 
Reiz Vācijā vienā bērnudārzā audzinātājs izlēma, ka ļoti daudz rotaļlietu, un novāca tās. Bērni bija pārsteigti, neviens viņus nemācīja, kā tagad spēlēt. Tad pēc kāda laika katrs bērns atrada sev nodarbošanos – bērni kļuva radošāki.
Ja bērns zog, jāsaprot, kāpēc viņš to dara. Bērns alkst pēc mīlestības, tad bērns ņem naudu no vecākiem un pērk visu citiem – vienkārši pērk citu cilvēku mīlestību.
Sodīšana – jebkurā gadījumā ir nepareizi! Vecāki rīkojas, bet bērni reaģē!”
   Ļoti sarežģīta vecāku kategorija – tie ir uztrauktie vecāki! Viņiem jākontrolē mazuļa katrs solis, katrā šķaudienā viņi redz plaušu karsoņa sākumu, bet kad bērnam ir augsta temperatūra, uzreiz izsauc ātros. Savu trauksmi viņi nodod bērnam, kurš jūt, ka kaut kas nav kartībā, sāk arī vairāk uztraukties un...saslimst. „Nekāp peļķē, saslimsi!” vai „ Kādi sīkumi, ka esi pilnīgi izmircis! Toties cik jautri bija! Iesim, pārģērbsimies, mums taču superīga veļas mazgājamā mašīna!” Sajūtiet atšķirību!
Bērnu ārstēšanas gaitā ļoti svarīgs ir tieši vecāku atbalsts un pārliecība. Pat ja mazajam ir drudzis un ļoti augsta temperatūra, redzot mammītes mierīgu un pārliecinātu seju, bērns nomierinās. „Temperatūra drīz kritīs, bet zini, cik stipra un trenēta būs tava imunitāte!” Tikai tā, ar mīlestību un uzmanību! Un kopā ar homeopātiju!      
      

« atpakaļ